Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā

 

Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā

 

Realizētāji: Limbažu rajona padome sadarbībā ar Katvaru speciālo internātpamatskolu un Norvēģijas Radoy pašvaldību.

Projekta ilgums: 24 mēneši. Projekta izmaksas: 752 532 EUR.

Projekta norises vieta: Latvija, Rīgas reģions, Limbažu rajons, Katvaru pagasts, Radoy pašvaldība Norvēģijā.

Projekta vispārējais mērķis: vides aizsardzības uzlabošana, samazinot piesārņojumu, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Projekta tiešais mērķis: atjaunojamās enerģijas – zemes siltuma izmantošana vides kvalitātes uzlabošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Limbažu rajona Katvaru speciālās internātskolas ēkās un šīs metodes popularizēšana Rīgas reģionā.

Projekta ietvaros paredzēts Katvaru ezera dziļumā - dūņās aptuveni 4000 m2 platībā iegremdēt siltuma kolektora caurules, kas nodrošinātu ar 160 kw jaudu skolas ēku - internātu un darbnīcas ar siltumu. Tādējādi ar siltumsūkņa palīdzību, pārvietojot ūdenī uzkrāto siltumu uz minētajām ēkām, paredzēts likvidēt novecojošo, gaisu un apkārtējo muižas parku piesārņojošo katlu māju, samazināt ik gadus pieaugošos siltuma izdevumus. Siltumkolektora caurules paredzēts piepildīt ar ekoloģiski nekaitīgu sertificētu šķīdumu “EKOFRITHERM - 20”. Pamatojoties uz ES direktīvām 2001/77EC, 2004/101/EC, Valsts Energoefektivitātes stratēģiju (2004). 

Projekta realizācijas gaitā paredzēts:

 - Zemes siltuma apkures ierīkošana un iekšējo tīklu nomaiņa. Izmantojot norvēģu konsultācijas un metodisko vadību, paredzēta zemes siltuma apkures ierīkošana un iekšējo tīklu nomaiņa ar mērķi paaugstināt to energoefektivitāti un mazināt ietekmi uz vidi, kā arī aizvietot esošo kurināmo ar atjaunojamiem energoresursiem,  panākt CO2 emisiju samazināšanu;

 - Ēkas siltināšanas pasākumi. Lai  samazinātu energoresursu patēriņu, nepieciešams veikt ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus - veco, savu laiku nokalpojošo logu un durvju nomaiņu,  skolas ēku siltināšanu no ārpuses, jumta rekonstrukciju un siltināšanu.

 - Informatīvo - pieredzes apmaiņas semināru organizēšana.  Paredzēti vairāki informatīvie - pieredzes apmaiņas semināri - 5 Latvijā,  Rīgas reģionā un 1 Norvēģijā. Seminārā piedalīsies  pieaicināti Norvēģijas un Latvijas eksperti, kuri dalīsies pieredzē par zemes siltuma projektu īstenošanu, to efektivitāti un rezultātiem, tā veicinot atjaunojamo enerģijas resursu plašāku izmantošanu Latvijā.

 - Publicitātes pasākumi. Limbažu rajona padomes mājas lapā www.limbazi.lv izveidota sadaļa par projekta aktivitātēm. Projekta gaitā tiks izveidots informatīvs buklets par atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā un Norvēģijā.

 - Atjaunojamās enerģijas izpētes un informatīvā centra izveide. Katvaru internātskolā paredzēts izveidot un iekārtot telpu, kurā pedagogu vadībā tiks veikts ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitātes monitorings - ik dienas skolēni veiktu mērījumus gaisa temperatūrai, elektrības patēriņam, ievadītu mērījumus datu bāzē un reizi nedēļā veiktu efektivitātes analīzi, kā arī tiktu veikta ietekmes uz vidi izpēte. Skolēni dabas zinību skolotāja vadībā sekotu, kā siltumkolektora ietekmē samazinās aļģu ziedēšanas draudi, palielinās ūdens caurredzamība. Šādam nolūkam tiks iegādāts datorkomplekts ar programmatūru un mēbeles, lai skolas audzēkņi varētu iesaistīties monitoringā, mācoties pielietot mūsdienīgas tehnoloģijas un veicot mērījumu analīzi. Centrā būs pieejami materiāli gan par projekta aktivitātēm, gan par atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Atbilstoši Vides ministrijas “Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēs 2006.-2010. gadam” noteiktajai politikai, tiks nodrošināta demonstrācijas jeb pilotprojekta darbība turpmākajos gados - Atjaunojamās enerģijas izpētes un informatīvā centrsar tur uzkrātajām datu bāzēm un analīzēm kalpotu un katram būtu pieejams kā atjaunojamo energoresursu izmantošanas pieredzes izplatīšanas centrs. 

 

Limbažu rajona padome īstenos projektu Katvaru speciālās internātpamatskolas renovācijai un zemes siltumsūkņa apkures sistēmas ierīkošanai

 

Limbažu rajona padome parakstījusi trīspusēju sadarbības līgumu ar Vides un Finanšu ministriju par EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” īstenošanu.

Projekta realizācijas laikā tiks veikta Katvaru speciālās internātpamatskolas un saimniecības ēkas rekonstrukcija un siltināšana, energoefektivitātes palielināšanai tiks ierīkota zemes siltumsūkņa apkures sistēma, saimniecības ēkas vienā telpā izveidos izpētes centru, kur būs iespējams novērtēt zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti un priekšrocības attiecībā pret citām telpu apsildes sistēmām. Tāpat paredzēta apkārtnes labiekārtošana ar celiņiem un apzaļumošanu. Projekta īstenošana laikā notiks vairāki informatīvi semināri, kuros eksperti informēs par zemes siltuma izmantošanas iespējām Latvijā un pieredzi Norvēģijā.

Projekta kopējās izmaksas ir 528 804 lati, no kurām rajona padomes līdzfinansējums ir 197 549 lati un EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums 331 335 lati. Limbažu rajona padome ņems ilgtermiņa kredītu Valsts kasē 210 000 latu apmērā projekta īstenošanai.

Pašlaik tiek gatavota dokumentācija iepirkumam par celtniecības darbu veikšanu, kā arī norit darbs pie projekta atklāšanas semināra organizēšanas. Plānots, ka Katvaru skolas rekonstrukcijas darbi varētu sāksies jūnijā, visām projekta aktivitātēm jābūt īstenotām līdz  2011. gada februārim.

 

Notiek padomes īstenotā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta pirmā darba grupas sanāksme

 

12. martā rajona padomē notika padomes īstenotā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā”  pirmā darba grupas sanāksme.

Projekta vadītāja Spīdola Lielmane pārējos darba grupas dalībniekus iepazīstināja ar projekta vispārējām aktivitātēm un to īstenošanas gaitu. Pašlaik tiek gatavota dokumentācija iepirkumam par celtniecības darbu veikšanu, kas drīzumā tiks izsludināts. 

Darba grupa vienojās projekta atklāšanas semināru rīkot 30. martā. Seminārā aicināti piedalīties projekta partneri no Norvēģijas, kuri  dalīsies pieredzē par zemes siltuma projektu īstenošanu Norvēģijā. Tāpat seminārā  tiks aicināti piedalīties gan pašvaldību vadītāji, pārstāvji no Rīgas reģiona, kā arī ikviens interesents.

Jau ziņots, ka 5. martā Limbažu rajona padome parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu ar Vides un Finanšu ministriju par EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” īstenošanu.

Projekta realizācijas laikā tiks veikta Katvaru skolas un saimniecības ēkas rekonstrukcija un siltināšana, lai samazinātu energoresursu patēriņu. Izmantojot norvēģu ekspertu konsultācijas un metodisko vadību, Katvaru skolā ierīkos zemes siltuma apkures sistēmu. Tāpat paredzēts izveidot un iekārtot telpu atjaunojamās enerģijas izpētes centram, kurā pedagogu vadībā tiks veikts ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitātes monitorings. Projekta īstenošana laikā notiks vairāki informatīvi semināri, kuros Latvijas un Norvēģijas eksperti dalīsies pieredzē par zemes siltuma projektu īstenošanu, to efektivitāti un rezultātiem, tā veicinot atjaunojamo enerģijas resursu plašāku izmantošanu Latvijā. 

Projekta aktivitātēs tiks īstenotas līdz 2011. gadam.

Sīkāka informācija par projektu atrodama rajona padomes mājas lapā sadaļā Projekti.

 

Rajona padome īsteno projektu Katvaru speciālās internātpamatskolas renovācijai un zemes siltuma apkures sistēmas ierīkošanai

 

30. martā Limbažos, viesnīcā „Saules parks” notika rajona padomes īstenotā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” atklāšanas seminārs. Tajā piedalījās rajona padomes vadība, projekta partneri – Katvaru speciālās internātpamatskolas pārstāvji, speciālisti no Radoy pašvaldības Norvēģijā un dalībnieki no Rīgas reģiona attīstības aģentūras, kā arī citi interesenti.

Semināru atklāja rajona padomes priekšsēdētājs Didzis Zemmers, viņš sveica klātesošos ar projekta uzsākšanu un atgādināja, ka projekta sagatavošanā ieguldīts trīs gadu darbs. Viņš uzsvēra, ka rajona padomes īpašums –Katvaru speciālā internātpamatskola, kura vienīgā rajonā ir ieguvusi ekoskolas nosaukumu, ir sevi pierādījusi kā atbilstošs šī projekta partneris. Kā arī padomes līdzšinējā sadraudzība ar norvēģiem deva iespēju tālākai sadarbības attīstībai šī projekta ietvaros. Tāpat priekšsēdētājs pateicās Rīgas reģiona attīstības aģentūrai par partnerību un atbalstu.

Projekta vadītāja Spīdola Lielmane klātesošos iepazīstināja ar projekta idejas vēstures attīstības ceļu, kas sācies jau 2007. gada janvārī, kad tika izsludināts projektu konkurss un kad padomes deputāti pieņēma politisku lēmumu par atbalstu projekta realizācijai. 2008. gada decembrī Brisele saskaņoja granta līgumu par granta summu 471, 461 Eur ( 62.65%) piešķiršanu. Šā gada martā Limbažu rajona padome noslēdza trīspusēju sadarbības līgumu ar Finanšu un Vides ministriju par projekta īstenošanu. Projekta vadītāja pateicās rajona padomes politiķiem par pozitīvu lēmumu projekta atbalstam.

Ar projekta prezentāciju uzstājās tā koordinatore Dace Romberga. Viņa iepazīstināja klātesošos ar projekta aktivitātēm un uzdevumiem, uzsverot, ka galvenais projekta mērķis ir iespēja sakārtot savu īpašumu. „Ir krīzes laiks un valdība rosina taupīt, bet, ja rodas iespēja piesaistīt finansējumu – tā jāizmanto”, uzsvēra projekta koordinatore. Viņa atgādināja, ka, rakstot projektu, zemes siltuma apkures sistēmas metodes izmantošana Latvijā vēl bija maz pazīstama. Divu gadu laikā projekta ietvaros Katvaru internātskolā nomainīs iekšējos apkures tīklus un ierīkos zemes siltuma sūkņa sistēmu skolai blakus esošajā ezerā, tādejādi popularizējot atjaunojamās enerģijas izmantošanas metodi vides kvalitātes uzlabošanai Rīgas reģionā un visā Latvijā.

Tāpat projekta laikā veiks Katvaru skolas un saimniecības ēkas rekonstrukciju un siltināšanu. Kādā no saimniecības ēkas telpām izveidos un iekārtos atjaunojamās enerģijas izpētes centru, lai novērtētu ierīkotās zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti. Projekta īstenošanas laikā notiks vairāki informatīvi semināri, kuros Latvijas un Norvēģijas eksperti dalīsies pieredzē par zemes siltuma projektu īstenošanu, to efektivitāti un rezultātiem. Nākamais seminārs notiks Norvēģijā, kad Latvijas pārstāvji iepazīsies ar norvēģu pieredzi atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Tāpat organizēs vairākus publicitātes pasākumus – izdos bukletu un rīkos projekta logo konkursu, kurā Katvaru skolas bērni izstrādās iespējamo projekta logo.

Semināra laikā ar prezentāciju par Katvaru skolu uzstājās tās direktore Iveta Tirzīte, iepazīstinot ar skolas vēsturi, tradīcijām, sasniegumiem un īstenotām mācību programmām, viņa pateicās rajona padomei par atbalstu projekta īstenošanā. Projekta otrs partneris – pārstāvis no Norvēģijas – Asbjorns Tofts iepazīstināja ar Radoy pašvaldību, kas atrodas Norvēģijas Rietumos, tajā dzīvo ap 5000 iedzīvotāju. Norvēģu pieredze energoefektivitātes paaugstināšanā, izmantojot zemes siltuma apkures sistēmas metodi, ir daudz senāka, nekā to iepazina Latvijā. 1988. gadā Radoy pašvaldībā uzbūvēja sporta halli ar peldbaseinu un sporta centru, kura apsildīšanā izmanto zemes siltuma sūkņa sistēmu, kas ierīkota blakus esošajā ezerā. Sistēma darbojas datorizēti un parāda patērēto elektrības daudzumu un siltuma temperatūru. Kā uzsvēra projekta partneris, ļoti svarīgi ir atrast profesionālu cilvēku, kurš kontrolē un uzrauga sistēmas darbību, kā arī informatīvu pasākumu rīkošana sabiedrības izglītošanai.  

Uz jautājumu, vai kopš 1988. gada nav radusies nepieciešamība veikt sistēmas remontdarbus, norvēģis atbildēja, ka šo divdesmit gadu laikā nozīmīgs remonts vēl nav bijis – galvenais nosacījums tam – aparatūrai jābūt vienkāršai, bet labas kvalitātes.

Semināra noslēgumā atzinīgus vārdus limbažniekiem teica Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šļihta, viņa uzsvēra, ka šī projekta īstenošana būs lieliska iespēja publiski iepazīties ar šādas metodes izmantošanu Latvijā. Kopumā Latvija ir tīra zeme, pēc „Eirostat” datiem vides tīrības ziņā Latvija ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā aiz Kipras un Maltas, informēja speciāliste. „Mums jāizmanto tas, ko daba mums dod. Tīra zeme – tā ir visas Eiropas, Latvijas un katra novada nākotne!”, rezumēja speciāliste.

Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes biroja vadītājs Jānis Miezeris uzsvēra, ka plānošanas reģions apsver jaunas projektu idejas, iespējams, sadarbībā ar Limbažu rajonu, atjaunojamās enerģijas iegūšanai, izmantojot jūras viļņu enerģiju. Viņš vēlēja veiksmi limbažniekiem un atzina, ka priekšā gaidāms grūts darbs.

Pēc semināra dalībnieki devās uz Katvaru speciālo internātpmatskolu, lai klātienē apskatītu skolu un tās apkārti vēl pirms projekta gaitā īstenotām pārmaiņām.

 

Izsludināts projekta logo izstrādes konkurss

 

Limbažu rajona padome izsludina projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” LOGO izstrādes konkursu. Konkursā piedalās tikai Katvaru speciālās internātpamatskolas audzēkņi. Darbi jāiesniedz līdz 2009. gada 25. maijam, plkst.15.00 Limbažu rajona padomē, Rīgas ielā 16, Limbažos, LV – 4001, 2.stāvs, 210. vai 211. kabinets. Darbi tiks novērtēti līdz 2009. gada 8. jūnijam, piedaloties konkursa         komisijai.

Logo tiks izmantots projekta un informatīvajos materiālos, lai veicinātu projekta atpazīstamību un veidotu vienotu un pievilcīgu projekta tēlu.

Konkursa nolikums -  nolikums_logo_konkurss_09.doc (57.50 KB)

 

Iespējams novērtēt projekta logo izstrādes konkursā iesniegtos darbus

 

Limbažu rajona padome projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” ietvaros izsludināja projekta logo izstrādes konkursu, kurā piedalījās Katvaru speciālās internātpamatskolas audzēkņi.

Pašlaik iesniegtie darbi publiski ir apskatāmi rajona padomes administratīvās ēkas pirmā stāva vestibilā, kur ikviens interesents var nobalsot par savu simpātiju.

Projekta logo vērtēšanas komisija darbus novērtēs līdz 8. jūnijam. Izstrādātais projekta logo tiks izmantots informatīvajos materiālos, iespieddarbos, suvenīros un izstādēs, tādejādi veidojot vienotu un pievilcīgu projekta tēlu.

Jau ziņots, ka šā gada sākumā rajona padome uzsāka zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošanu, kura ietvaros veiks Katvaru speciālās internātpamatskolas un saimniecības ēkas rekonstrukciju un siltināšanu, ierīkos zemes siltumsūkņa apkures sistēmu, izveidos izpētes centru, kur būs iespējams novērtēt zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti un priekšrocības attiecībā pret citām telpu apsildes sistēmām.

Projekts tiek finansēts no Norvēģu finanšu instrumenta ar Limbažu rajona padomes atbalstu.

 

 Izstrādāts logo zemes siltuma demonstrācijas projektam

 

Jau ziņots, ka šogad rajona padome ir uzsākusi EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” īstenošanu. Lai veicinātu projekta atpazīstamību un veidotu vienotu un pievilcīgu projekta tēlu, ir izstrādāts logo.

Logo izstrādes konkursā piedalījās Katvaru speciālās internātpamatskolas audzēkņi. Konkursa darbus publiski varēja apskatīt rajona administratīvās ēkas pirmā stāva vestibilā, kur ikviens interesents varēja nobalsot par savu simpātiju.

Par piemērotāko projekta logo žūrija atzina Initas Jesperes ( 9. kl.) darbu, kas ieguva arī lielāko skatītāju simpātijas novērtējumu. Logo idejiskais saturs ir zemes,  zemes siltuma un Rīgas reģiona teritorijas atainojums simbolos. Pašlaik logo tiek grafiski apstrādāts, lai to varētu izmantot projekta paziņojumos un informatīvajos izdevumos. Skatītāji atzinīgi novērtējuši arī Lienes Ģērmanes ( 3 kl.) darbu. Labāko darbu autori saņems arī īpašas balvas.  

Jau ziņots, ka projekta realizācijas laikā tiks veikta Katvaru speciālās internātpamatskolas un saimniecības ēkas rekonstrukcija un siltināšana, energoefektivitātes palielināšanai tiks ierīkota zemes siltumsūkņa apkures sistēma, saimniecības ēkas vienā telpā izveidos izpētes centru, kur būs iespējams novērtēt zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti un priekšrocības attiecībā pret citām telpu apsildes sistēmām. Tāpat paredzēta apkārtnes labiekārtošana ar celiņiem un apzaļumošanu. Projekta īstenošana laikā notiks vairāki informatīvi semināri, kuros eksperti informēs par zemes siltuma izmantošanas iespējām Latvijā un pieredzi Norvēģijā.

Initas Jesperes ( 9. kl) darbs

  

Iepazīst norvēģu pieredzi atjaunojamās enerģijas izmantošanā

 

Jūlija beigās Limbažu rajona pašvaldības speciālisti, novada domes un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju, Radoy pašvaldību.

Pieredzes apmaiņas brauciens un informatīvais seminārs tā laikā tika plānots Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta individuālā projektanr.LV0062„Zemes siltuma demonstrācijas projekta realizācija un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” ietvaros. Šī iepriekš plānotā sadarbības aktivitāte bija nozīmīga jau projekta izstrādes periodā, lai Limbažu rajona padome vispār iegūtu Norvēģijas finansējumu Katvaru speciālās internātpamatskolas siltināšanas darbiem un zemes siltuma apkures ierīkošanai.

Radoy pašvaldība atrodas uz ziemeļrietumiem no Bergenas, šeit ir gleznaina, Norvēģijai raksturīga daba – kalni, fjordi un akmeņaina, lauksaimniecībai nepiemērota zeme. Šeit dzīvo ap 5000 iedzīvotāju, no kuriem 10% strādā pašvaldības iestādēs. Norvēģijas pašvaldības funkcijas ir ļoti līdzīgas Latvijas pašvaldībās esošajām, taču Radoy pašvaldības budžets ir 25 milj.eiro, kas ir gandrīz 3 reizes lielāks kā Limbažu novadam, kur dzīvo vairāk kā 19000 iedzīvotāju. Interesanti bija uzzināt šīs, pasaulē vienas no dārgākām zemēm, pašvaldībā un valsts pārvaldē strādājošo vidējo algas apmēru, kas ir ap 35 tūkst. eiro gadā.

Norvēģija savu ekonomisko uzplaukumu piedzīvoja tikai pirms 40 gadiem, kad šeit tika uzietas naftas atradnes, tad arī sākās strauja attīstība neatlaidīga darba rezultātā. Visi perfektā stāvoklī esošie asfaltētie ceļi līdz katrai lauku mājai un ūdenstilpnes šķērsojošie tilti ir būvēti samērā nesen. Tomēr, kaut arī šī valsts energoresursus iegūst no ūdens enerģijas un tos ražo pati, nepārtraukti tiek domāts par enerģijas taupīšanu. Mūsu delegācija apmeklēja Radoy pašvaldības sporta halli ar peldbaseinu un terapijas baseinu, kur jau 20 gadus gan telpas, gan ūdeni baseinā silda ūdens enerģija. Ūdens sūknis ir ievietots blakus esošajā ezerā, un, izmantojot 1 kW elektroenerģijas, tiek iegūti 3 kW siltuma enerģijas. Šis projekts ir atmaksājies 3 gados pie elektroenerģijas izmaksām līdzīgām kā Latvijā – vidēji no 5 līdz 8 santīmiem par kilovatu. Tomēr arī šeit vēl joprojām tiek strādāts pie enerģijas taupīšanas un visu apkārtnē esošo pašvaldības ēku – bērnudārza, skolas, halles un administratīvās ēkas telpu elektroenerģijas izmantošana tiek kontrolēta un ar datorprogrammas palīdzību automātiski regulēta pēc nepieciešamības, tā kopumā ietaupot ap 50% elektrības.

Sevišķi interesanti iespaidi radās, apmeklējot jaunuzcelto skolu. Šeit tiks izmantotas visjaunākās atjaunojamo energoresursu iegūšanas tehnoloģijas, siltumu radīs gaisa enerģija. Norvēģijā mācību gads beidzas ap jūnija vidu un jaunais sākas augusta vidū. Tāpat kā pie mums mēdz notikt, arī šeit, divas nedēļas pirms skolas sākšanās darbi vēl nebija pabeigti, jo bija aizkavējusies iepirkumu procedūra, kas noris līdzīgi kā Latvijā. Skola tika uzcelta blakus vecajai, nojauktajai skolai un paredzēta 250 bērniem, tā bija koša, krāsaina vienstāva apļveidīga koka celtne. Sevišķi neiespējami Latvijas situācijai skolās likās šeit esošais atvērto klašu princips – klasēm nav durvju, skolotājiem un skolēniem ir jāstrādā tā, ka tie netraucē blakus esošajām klasēm. Norvēģijā nav skolu bērniem ar īpašām vajadzībām, plašajās klašu telpās ar skatu uz gleznaino Norvēģijas dabu kopā mācās visi bērni, šādi šeit notiek to savstarpējā integrācija. Bērni uz skolu tiek vesti ar speciālu autobusu no ap 10 km apkārtnes.

Norvēģi nekad neaizmirst, cik tie ir nabadzīgi dzīvojuši pirms naftas atklāšanas savā zemē, lielo norvēģu emigrantu skaitu uz Ameriku un Kanādu labākas dzīves meklējumos pagājušā gadsimta sākumā, kas sasaucas Norvēģijas un Latvijas līdzīgās vēstures epizodēs.

Pateicoties Salacgrīvas TIC vadītāja Jura Zālīša personīgajiem kontaktiem, esam ieguvuši partnerus Radoy pašvaldībā, kas teicami sagatavoja šo pieredzes apmaiņas programmu, daļēji sedzot izdevumus. Radoy pašvaldības vadītājs Jons Askelands izteica patiesu vēlmi sadarboties turpmāk dažādu projektu finansējuma iegūšanai.

Ar ūdens enerģiju apsildāmā Radoy sporta halle

     Jaunās skolas atvērtā tipa klase bez durvīm (pa labi)

Kopā ar Radoy mēru, vicemēru un projekta partneriem

 

Apbalvo projekta zemes siltuma ieviešana Katvaru speciālā internātpamatskolā logo konkursa uzvarētājus

 

1. septembrī Katvaru specialo internātpamatskolu apmeklēja Limbažu rajona pašvaldības administrācijas vadītājs Aksels Roshofs un administrācijas plānošanas nodaļas speciālisti, lai apbalvotu logo konkursa labāko darbu autorus.

Konkurss tika izsludināts EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” ietvaros un tajā piedalījās Katvaru speciālās internātpamatskolas audzēkņi.

Limbažu rajona pašvaldības administrācijas atzinības rakstu par uzvaru konkursā saņēma 9. klases skolniece Inita Jespere. Logo idejiskais saturs ir zemes, zemes siltuma un Rīgas reģiona teritorijas atainojums simbolos. Skatītāju simpātijas ieguva 3. klases skolniece Liene Ģērmane, atzinību - 3. klases skolnieks Jānis Vīksne – Ozoliņš, abi saņēma rajona pašvaldības administrācijas atzinības rakstu un saldumu pakas. Logo tiks izmantots informatīvajos materiālos, iespieddarbos un suvenīros, tādejādi veidojot vienotu un pievilcīgu projekta tēlu.

Projekta ietvaros paredzēts veikt Katvaru speciālās internātpamatskolas un saimniecības ēkas rekonstrukciju un siltināšanu, ierīkot zemes siltumsūkņa apkures sistēmu un izveidot izpētes centru, kur iespējams novērtēt zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti un priekšrocības attiecībā pret citām telpu apsildes sistēmām. Tāpat paredzēta apkārtnes labiekārtošana ar celiņiem un apzaļumošanu. Limbažu rajona pašvaldības administrācijas iepirkumu komisijas lēmums par konkursa uzvarētāju būvniecības darbu veikšanai tika pārsūdzēts divas reizes. Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu par konkursa uzvarētāju. Tomēr plānots, ka rekonstrukcijas darbus skolas saimniecības ēkā un zemes siltumsūkņa ārējo tīklu ierīkošanu varēs uzsākt šoruden. 

Limbažu rajona pašvadlības administrācijas vadītājs Aksels Roshofs pasniedz atzinības rakstu skatītāju simpātijas balvas ieguvējai - 3. klases skolniecei Lienei Ģērmanei

 

Projekta vadītāja Dace Romberga pasniedz veicināšanas balvu 3. klases skolniekam Jānim Vīksnem – Ozoliņam

Katvaru speciālās internātpamatskolas direktore Iveta Tirzīte

Konkursa uzvarētāja logo, izstrādāja 9. klases skolniece Inita Jespere 

Finansēts ar Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību

 

Sākas Katvaru speciālās internātpamatskolas renovācijas un zemes siltuma apkures sistēmas ierīkošanas darbi

Ceturtdien, 26. novembrī notika kārtējā projekta darba grupas sanāksme, uzsākoties renovācijas darbiem projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” ietvaros Katvaru speciālajā internātpamatskolā.

Darba grupas sanāksmē tika pārrunāti dažādi ar celtniecības niansēm saistīti jautājumi. Pirmie remontdarbi sāksies skolas saimniecības ēkas daļā, kur plānots ierīkot Informācijas un izpētes centru. Būvniecības speciālisti pārrunāja labākos celtniecības risinājumus, jo centram nolūkotajām telpām atklājušies lielāki bojājumi, kā sākotnēji plānots. Tāpat tika pārrunātas iespējas pielāgot telpas un iekļūšanu tajās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Darba grupai bija iespēja klātienē iepazīties ar telpām un novērtēt to stāvokli un iepazīties ar iecerēto plānojumu pēc būvdarbu pabeigšanas.

Tāpat darba grupā pārrunāja informatīvo stendu izgatavošanu un uzstādīšanu būvdarbu veikšanas vietā, ar mērķi plašāk informēt sabiedrību par projekta norisi un notiekošajām aktivitātēm.

Jāatgādina, ka 24. septembrī noslēdzās iepirkuma procedūra uz darbu veikšanu skolā, kurā uzvarēja SIA „Kubs”. Sākotnēji visi iepirkuma piedāvājumi pārsniedza projektā pieejamos līdzekļus, tādēļ ar uzņēmumu, kurš uzvarēja, bija nepieciešams saskaņot tāmi, lai pēc darbu veikšanas tiku sasniegti projektā paredzētie rezultāti. Lai iekļautos paredzētajās finansēs, no tāmes tika izņemta lifta ierīkošana (lifts tiks ierīkots citā ERAF finansētā projektā nākamajā gadā), kā arī daļa no apkārtnes labiekārtošanas darbiem. Ilgāku laiku netika izsniegta būvatļauja darbu uzsākšanai, tādēļ darbi uzsākti tikai tagad.

 

PAZIŅOJUMS

Uzaicinām pieteikties kandidātus projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta realizācija un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” Nr.LV0062 atbildīgās personas par informatīvo semināru organizēšanu pienākumu veikšanai.
Pieteikšanās līdz 14.12.2009.
Papildus informācija: 64020405 (projekta vadītāja D.Romberga)

Katvaru speciālajā internātpamatskolā turpinās renovācijas darbi

Janvāra beigās Limbažu novada Katvaru speciālajā internātpamatskolā notika projekta ”Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” kārtējā darba grupas sanāksme, kurā SIA „Kubs” pārstāvji informēja par rekonstrukcijas darbu gaitu un laika grafiku darbu pabeigšanai. Tāpat tika pārrunāti arī citi ar rekonstrukciju un remontdarbiem saistīti jautājumi. Sanāksmē visu pušu pārstāvji izteica apmierinātību ar skolas un būvnieku sadarbību, remontdarbu gaitu un kvalitāti. Jāpiemin, ka pašlaik saimniecības ēkai, kur pēcāk plānots ierīkot Informācijas un izpētes centru, tiek renovētas jumta konstrukcijas.

Skolas direktore Iveta Tirzīte darba grupas dalībniekiem arī rādīja skolas ēkas ārsienas, kur ļoti redzams, kur un cik lielā apjomā pašai skolas ēkai rodas siltuma zudumi. Sevišķi uzskatāmi tas redzams vietās, kur sienas noklātas ar ledus biezu kārtu un lāstekām.

Darba grupas sanāksmes noslēgumā tika pārrunāta aktuālākā informācija, kas saistās ar informatīvā semināra organizēšanu februāra beigās iedzīvotāju informēšanai par projekta gaitu un tajā notiekošajām aktivitātēm.

 

 24. februārī, projekta ietvaros, notiks informatīvs seminārs par atjaunojamajiem energoresursiem

24. februārī, plkst. 10.00 viesnīcā "Limbaži", Ievu ielā 1, Limbažos notiks informatīvs seminārs projekta "Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā" ietvaros.

Semināra darba kārtība:

9.30 – 10.00	Ierašanās, kafija
10.00 – 10.10	Semināra atklāšana – ievadvārdi. Didzis Zemmers, Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs
10.10 – 10.20	Projekta ”Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” aktualitātes. Dace Romberga, Limbažu novada dome, projekta vadītāja
10.20 – 10.50	Finansējuma piesaistes iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai. Ilze Puriņa, SIA „Vides investīciju fonds”, valdes priekšsēdētāja
10.50 – 11.20	Atjaunojamie energoresursi Latvijā. Dr.phys. Gunta Šlihta, Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece
11.20 – 11.50	Biomasas potenciāls Latvijā. Dr.phys. Jānis Kalnačs, Fizikālās enerģētikas institūta Perspektīvo materiālu un tehnoloģiju laboratorijas vadītājs
11.50 – 12.20	Kafijas pauze
12.20 – 12.40	Jaunāko siltumsūkņu modeļu piedāvājums. Stefans Vestbergs, SIA Divine Heat Company īpašnieks, Zviedrijas siltumsūkņu firmas NIBE pārstāvis
12.40 – 13.00	Siltumsūkņu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas. Aldis Zeidmanis, SIA Riko-G direktors
13.00 – 13.15	Pieredze zemes siltuma apkures izmantošanā darba terapijas un rehabilitācijas centrā „Vīķi”. Sandra Bērziņa, DTRC „Vīķi” vadītāja
13.15 – 13.30	Pieredze zemes siltuma apkures izmantošanā individuālajā mājā. Vija Ķikute
13.30 – 14.00	Diskusijas

 

Iepazīstas ar atjaunojamo energoresursu iespējām un priekšrocībām

24. februārī Limbažos notika informatīvs seminārs par atjaunojamajiem energoresursiem projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” ietvaros.

Pasākumu atklāja Limbažu novada pašvaldības pārstāvis Aksels Roshofs, kas izteica gandarījumu par kuplo semināra apmeklējumu, novēlēja dalībniekiem spraigu un interesantu darba dienu un aicināja klātesošos dalīties pieredzē.

Turpinājumā projekta vadītāja Dace Romberga īsumā iepazīstināja ar projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” mērķiem, finansējumu, sadarbības partneriem un viņu pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanā Norvēģijā, par plānotajām un jau paveiktajām projekta aktivitātēm, kā arī par plānotajiem rezultātiem.

Savukārt SIA „Vides investīciju fonds”, valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa semināra dalībniekus informēja par finansējuma piesaistes iespējām atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, kas pašlaik pieejamas Latvijā, kā arī par citiem plānotajiem projektu konkursiem. Tāpat I. Puriņa pastāstīja par Vides investīciju fonda piedāvātajām iespējām vides aizsardzības projektu realizācijā.

Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šlihta klātesošajiem stāstīja par atjaunojamajiem energoresursiem Latvijā, iepazīstinot ar pēdējo gadu statistikas datiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un par plānotajām aktivitātēm atjaunojamo energoresursu jomā Latvijā.

Fizikālās enerģētikas institūta Perspektīvo materiālu un tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Jānis Kalnačs informēja par biomasas izmantošanas potenciālu Latvijā.

Seminārā piedalījās arī Stefans Vestbergs, SIA Divine Heat Company īpašnieks, Zviedrijas siltumsūkņu firmas NIBE pārstāvis Latvijā, kas stāstīja par sava pārstāvētā uzņēmuma jaunāko siltumsūkņu modeļu piedāvājumu, to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem. Savukārt SIA Riko-G direktors Aldis Zeidmanis savu stāstījumu par siltumsūkņu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām papildināja ar piemēriem un aprēķiniem, balstoties uz pieredzi, kas gūta ierīkojot siltumsūkņu sistēmas Latvijā jau vairākus gadus.

Savukārt Limbažu pilsētas iedzīvotāja Vija Ķikute dalījās pieredzē zemes siltuma apkures izmantošanā individuālajā mājā.

Jāatgādina, ka Limbažu novada pašvaldība sadarbībā ar Katvaru speciālo internātpamatskolu un Norvēģijas Radoy pašvaldību realizē projektu „Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā”, ar mērķi izmantot atjaunojamo enerģiju – zemes siltumu - vides kvalitātes uzlabošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Limbažu rajona Katvaru speciālās internātskolas ēkās un popularizēt šo metodi Rīgas reģionā. Projekta kopējās izmaksas ir 528 804 latu, kur daļu sedz un EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums, projektu līdzfinansē Limbažu novada pašvaldība.

Semināra dalībnieki

 

SIA „Vides investīciju fonds” valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa dalībniekus informē par finansējuma piesaistes iespējām atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šlihta klātesošajiem stāsta par atjaunojamajiem energoresursiem Latvijā un aktualitātēm šajā jomā




Apspriedīs projekta gaitu par zemes siltuma izmantošanu energoefektivitātes paaugstināšanai Katvaru internātpamatskolā

Piektdien, 26.martā, plkst.11.00 Katvaru speciālajā internātpamatskolā notiks Limbažu novada pašvaldības, Katvaru speciālās internātpamatskolas un Norvēģijas Radoy pašvaldības īstenotā projekta „Zemes siltuma izmantošanas demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” kārtējā darba grupas sanāksme.

Sanāksmē būvfirmas „Kubs” pārstāvis informēs par rekonstrukcijas darbu gaitu, projekta vadītājas Dace Romberga iepazīstinās ar projekta aktualitātēm, projekta koordinatore Anna Siliņa sniegs informāciju par turpmāko informatīvo semināru organizēšanu, bet sanāksmi noslēgs LR Vides ministrijas pārstāves I. Siliņas informācija par aktualitātēm projekta realizēšanai.

Atgādinām, ka projekta mērķis ir atjaunojamās enerģijas – zemes siltuma izmantošana vides kvalitātes uzlabošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Limbažu novada Katvaru speciālās internātskolas ēkās un šīs metodes popularizēšana Rīgas reģionā.

Projekta realizācijas laikā tiks veikta Katvaru speciālās internātpamatskolas un saimniecības ēkas rekonstrukcija un siltināšana, energoefektivitātes palielināšanai tiks ierīkota zemes siltumsūkņa apkures sistēma, saimniecības ēkas vienā telpā izveidos izpētes centru, kur būs iespējams novērtēt zemes siltuma apkures sistēmas efektivitāti un priekšrocības attiecībā pret citām telpu apsildes sistēmām. Tāpat paredzēta apkārtnes labiekārtošana ar celiņiem un apzaļumošanu. Projekta īstenošana laikā notiks vairāki informatīvi semināri, kuros eksperti informēs par zemes siltuma izmantošanas iespējām Latvijā un pieredzi Norvēģijā.

Projekta kopējai finansējums ir 752 532 EUR, ko sastāda Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Limbažu novada pašvaldības līdzfinansējums. 

Projekta ”Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā“ nr.LV0062
DARBA GRUPAS SANĀKSMES
DARBA KĀRTĪBA

26.03.2010. plkst. 11.00

Katvaros

1.      SIA „Kubs” pārstāvja informācija par rekonstrukcijas darbu gaitu.

2.      Projekta vadītājas D.Rombergas informācija par projekta aktualitātēm.

3.      Projekta koordinatores A.Siliņas informācija par turpmāko informatīvo semināru organizēšanu.

4.      LR Vides ministrijas pārstāvja I.Siliņas informācija (aktualitātes projekta realizēšanai).

Plānotais sanāksmes ilgums – 1 stunda.

 

Katvaru speciālajā internātpamatskolā turpinās rekonstrukcijas darbi

26.martā Limbažu novada Katvaru speciālajā internātpamatskolā tikās projekta „Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” darba grupa, lai izvērtētu paveikto un plānotu turpmākos darbus skolas rekonstrukcijai un siltināšanai.

Šobrīd notiek skolas saimniecības ēkas fasādes un jumta klāšanas darbi. Jumtam jau nosvinēti spāru svētki. Tiks mainīti arī logi, durvis un veikta ēkas siltināšana. Ziemas sezonā būvniecības darbi kavējās laika apstākļu dēļ, bet, kā informēja būvdarbu veicēja būvfirmas „Kubs” projektu vadītājs Haralds Sprukulis, pavasarī darbā tiks pieņemt vēl vairāki cilvēki un darbi raiti turpināsies. Saimniecības ēku plānots rekonstruēt līdz pavasara beigām. Ēkā tiks iekārtots arī atjaunojamās enerģijas izpētes centrs, kurā pedagogu vadībā tiks veikts ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitātes monitorings. Centra iekārtošanai pasūtītās mēbeles jau ir izgatavotas.

Zemes siltuma ierīkošana un skolas rekonstrukcija un siltināšana tiks uzsākti vasaras sākumā, lai darbus pabeigtu līdz skolēnu atgriešanās brīdim rudenī.

Stāstot par būvniecības darbu gaitu, H. Sprukulis skaidroja: „Visi nepieciešamie materiāli ir sagādāti un pieejami. Iespējamas problēmas ar siltināšanas vati un sastatnēm, jo Latvijā šobrīd tiek īstenoti daudz energoefektivitātes projekti vienlaicīgi, taču mēs to risinām.” Tiek meklēti piegādātāji caurulēm, kas no Katvaru ezera pievadīs zemes siltumu skolai un saimniecības ēkai. Tās nepieciešamas 4000 m garumā.

Gan projekta vadītāja Dace Romberga, gan Katvaru speciālās internātpamaskolas direktore Iveta Tirzīte ir apmierinātas ar paveiktajiem darbiem. „Neskatoties uz to, ka sākumā darbi aizkavējās, šobrīd viss notiek pēc plānotā grafika,” uzsver D. Romberga.

Projekta ietvaros aprīļa beigās tiks organizēts informatīvs seminārs par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kurā piedalīsies arī projekta sadarbības partneri no Radoy pašvaldības, iepazīstinot ar atjaunojamo energoresursi izmantošanas iespējām un pieredzi Norvēģijā.

Projekta realizācijas laikā tiks veikta Katvaru skolas un saimniecības ēkas rekonstrukcija un siltināšana, lai samazinātu energoresursu patēriņu. Izmantojot norvēģu ekspertu konsultācijas un metodisko vadību, Katvaru skolā ierīkos zemes siltuma apkures sistēmu.

Projekta kopējai finansējums ir 752 532 EUR, ko sastāda Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Limbažu novada pašvaldības līdzfinansējums. 

  

Tiekas projekta darba grupa

29.aprīlī Katvaru speciālajā internātpamatskolā notika projekta "Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” kārtēja darba grupas sanāksme. Tajā tikās projekta vadītāja Dace Romberga, skolas direktore Iveta Tirzīte, būvfirmas "Kubs", sadarbības partneri no Radoy pašvaldības Norvēģijā Osbjorns Tofts un Josteins Hellestveits  un citi projektā iesaistītie pārstāvji.
"Kuba" projektu vadītājs Haralds Sprukulis pastāstīja, ka "sākušies saimniecības ēkas siltināšanas darbi - nomainīti logi un durvis, tiek klāta siltumizolācija uz sienām. Darbus plānojam pabeigt līdz skolas brīvlaikam, tad ķersimies pie zemes siltuma ierīkošanas un skolas siltināšanas." Šie darbi jāveic līdz jaunā mācību gada sākumam.
Norvēģijas pārstāvjus interesēja, kādā veidā tiks izbūvēta un darbosies siltumiekārtas. H. Sprukulis paskaidroja, ka nedaudz mainījies teritorija, kurā ievietot caurules: "Jāmeklē labākais risinājums cauruļu ierakšanai, jo plānotajā vietā ir izbūvēts sporta laukums, ko nedrīkst izjaukt." Kopējais cauruļu garums siltumsistēmas ierīkošanai būs 4000 m. Tāpat norvēģi vēlējās noskaidrot, vai projektā iekļauta ventilācijas sistēmas izbūve - Norvēģijā tā ir viena no dārgākajām projektu sastāvdaļām. H. Sprukulis informēja, ka ventilācija iekļauta projektā un tās būs divas neatkarīgas ventilācijas sistēmas.
Šobrīd skolas saimniecības ēkā būvdarbus veic 7 cilvēki, bet, sākoties skolas siltināšanas un zemes siltuma ierīkošanas darbiem, objektā strādās apmēram 40 cilvēku, lai darbus pabeigtu projektā plānotajā termiņā līdz 31.augustam.

 

Iepazīstas ar iespējām un pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanā

30.aprīlī Salacgrīvā, atpūtas kompleksā „Kapteiņu osta” notika seminārs „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas Latvijā”. Semināra laikā klātesošie tika iepazīstināti ar zemes siltuma, saules, vēja, bioenerģijas un citu energoresursu izmantošanas iespējām un pieredzi Latvijā un Norvēģijā.

Semināra dalībniekus uzrunāja Limbažu novada pašvaldības vadītājs Didzis Zemmers. Seminārs tika organizēts projekta ”Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā“, tāpēc projekta vadītāja Dace Romberga izklāstīja, kas jau paveikts un kas plānots. Projekta ietvaros Katvaru speciālajā internātpamatskolā tiks ierīkota zemes siltuma apkures sistēma, veikta skolas un saimniecības ēku siltināšana, kā arī izveidotsAtjaunojamās enerģijas izpētes un informatīvais centrs. Tajā skolēni ik dienu veiks monitorings - mērījumus gaisa temperatūrai, elektrības patēriņam, lai noteiktu ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitāti. „Šobrīd saimniecības ēkai uzklāts jumts, nosiltināti pamati, nomainīti logi un durvis. Līdz ar mācību gada beigām tiks uzsākta zemes apkures sistēmas ierīkošana un skolas ēkas siltināšana,” par projekta darbu gaitu informēja D. Romberga. Skolai paredzēts izbūvēt arī 4.stāvu, jo skolēniem trūkst telpu atpūtai un brīvā laika pavadīšanai.

 Prezentācija - Dace Romberga - Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā

 

 
Semināra dalībniekus uzrunāja Limbažu novada pašvaldības vadītājs Didzis Zemmers

Semināra dalībnieki

Par to, cik daudz un kādā veidā Latvijā elektrības un siltuma ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus, pastāstīja Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šlihta. Viņa minēja, ka Latvijai ES-27 valstu starpā ir vadoša loma atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā elektroenerģijas ražošanā. 2007.gadā no atjaunojamiem resursiem saražoja 59,27% no visas saražotās elektroenerģijas. „Baltijas valstīs ir lētākā elektroenerģija Eiropā, ko nosaka HES darbība un degslānekļa izmantošana, ”norādīja G. Šlihta. Latvijā no atjaunojamiem enerģijas resursiem saražotais siltums ir 15% no kopējā saražotā, kas ir 5.lielākais rādītājs aiz Zviedrijas, Austrijas, Dānijas, Somijas.

 Prezentācija - Gunta Šlihta - Atjaunojamie_energoresursi_Latvijā

Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šlihta

Latvijā nav sveši arī saules enerģijas izmantošanas principi - saules kolektori uzstādīti uz Aizkraukles Valsts ģimnāzijas, Iecavas internātskolas un Īslīces SOS bērnu ciemata māju jumtiem. „Straupē uzstādīta privāta saules elektrostacija, kas saules enerģiju pārvērš elektroenerģijā. Jauda ir tik liela, lai trīs cilvēku ģimene vakarā varētu skatīties televizoru, mājās darbotos dators, mūzikas centrs, apgaismojums, ledusskapis un citas elektroierīces,” piemēru saules enerģijas izmantošanā minēja Fizikālās Enerģijas laboratorijas vadītājs Jānis Šipkovs. Saules enerģijas izmantošanai ir vairāki veidi, piemēram, saules kolektori un pasīvās mājas. Šādā ēkā nav nepieciešama intensīva siltuma padeve, t. i., apkure. Galvenie siltuma avoti ir saule, to iemītnieki, sadzīves tehnika un siltums, ko rada no telpām izejošais gaiss.

 Prezentācija - Jānis Šipkovs - Saules enerģijas izmantošana elektrības un siltuma ražošanā

Lai sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un piesaistītu tam finansējumu, pieejams Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI). Finansējumu KPFI darbībai Latvija iegūst no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību (noteiktā daudzuma vienību jeb NDV) pārdošanas. SIA „Valsts Investīciju Fonds” projektu vadītāja Sandra Miķelsone iepazīstināja ar projektu konkursiem, kuros iespējams iegūt KPFI finansējumu. „Populārākais ir pašvaldības ēku siltināšana, kurā saņemti 69 projektu iesniegumi 253 ēku energoefektivitātes uzlabošanai ar kopējo pieprasīto finansējumu 29,82 miljonu latu,” informēja S. Miķelsone. Kopējais CO2 emisiju samazinājums šo projektu ietvaros ir 217 762 tonnas.

 Prezentācija - Sandra Miķelsone - Finansējuma piesaistes iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanā

SIA „Valsts Investīciju Fonds” projektu vadītāja Sandra Miķelsone

Katvaru internātpamatskolas projekta sadarbības partneris ir Radoy pašvaldība Norvēģijā. Radoy vides eksperts Osbjorns Tofts (Asbjorn Toft) pastāstīja par Norvēģijas pieredze atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Radoy pašvaldībā uzbūvēta sporta halle, kurā peldbaseina apsildei tiek izmantots siltumsūknis, kas ievietots blakus esošajā ezerā. „Tas nodrošina 85% no hallei nepieciešamās enerģijas,” uzsvēra O. Tofts. „500 000 privātmāju Norvēģijā nomainījušas esošo apkures sistēmu uz gaisa apsildi, iedzīvotāji nevēlas lietot naftu māju apsildīšanai, tāpēc pastāv liela cīņa naftas uzņēmumu un zaļi domājošu starpā. Galvenais ir domāt globāli, bet rīkoties lokāli.”

 Prezentācija_Osbjorns Tofts - Radoy pašvaldība

Radoy pašvaldības vides eksperts Osbjorns Tofts (Asbjorn Toft)

Ziemeļu biosfēras rezervāts īstenojis projektu „ZBR vides izglītības un informācijas centrs - videi draudzīgās atjaunojamās enerģijas izmantošanas paraugs”, kā ietvaros uzstādītas iekārtas zemes siltuma un saules enerģijas izmantošanai. Kā pastāstīja ZBR pārstāvis Gīntars Rubenis, „finansu patēriņš diennaktī dīzeļdegvielas apkures katlam bija 55 Ls, apkurinot ar siltumsūkni – 12 Ls. Taču radās problēmas šajā aukstajā ziemā, atkal darbinājām dīzeļdegvielas apkures katlu. Nepieciešama sistēmu salāgošana, apkures iekārtu darbības automatizēšana un saules kolektoru sistēmas darbības optimizēšana, lai sistēma zemes un saules siltuma iekārtas darbotos bez problēmām.”

 Prezentācija - ZBR vides izglītības un informācijas centrs - videi draudzīgās atjaunojamās enerģijas izmantošanas paraugs

Semināra gaitā varēja iepazīsties ar jaunāko siltumsūkņu modeļiem, par tiem pastāstījaSIA „Divine Heat Company” īpašnieks, Zviedrijas siltumsūkņu firmas NIBE pārstāvis Stefans Vestbergs. Tika sniegta informācija par siltumsūkņu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām. „Lai ierīkotu zemes apkures sistēmu, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem – pietiekami lielam zemes gabalam pie mājas, dīķim, vismaz 3 m dziļam, jāņem vērā arī zemes sastāvs, proti, jo vairāk mitruma, jo labāk vada siltumu. Ja tiek izpildīti visi nosacījumi, zemes siltums var būt pamatapkure,” alternatīvās apkures ierīkošanas principus skaidroja SIA „Riko-G” direktors Aldis Zeidmanis.

 Prezentācija - Stefans Vestbergs - Jaunākie siltumsūkņu modeļi

SIA „Divine Heat Company” īpašnieks, Zviedrijas siltumsūkņu firmas NIBE pārstāvis Stefans Vestbergs

SIA „Riko-G” direktors Aldis Zeidmanis

Semināra noslēgumā „Kapteiņu ostas” īpašnieks Jānis Tērauds iepazīstināja ar atpūtas kompleksā ierīkoto zemes siltuma sistēmu.

Atpūtas kompleksa „Kapteiņu ostas” īpašnieks Jānis Tērauds

Projekta ietvaros tiks rīkot vēl 3 informatīvie semināri par atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

 

Katvaru speciālajā internātpamatskolā ierīko zemes siltuma apkuri un siltina skolas ēku

Limbažu novadā, Katvaru speciālajā internātpamatskolā projekta "Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” turpinās zemes siltuma apkures ierīkošana un skolas siltināšana.

Lai paaugstinātu skolas ēku energoefektivitāti, to siltinās, nomainīs logus un durvis. Apsildīšanai tiks izmantots siltumsūknis. Tas atjaunojamo energoresursu – zemes siltumu - pārveidos siltumenerģijā, kas apsildīs skolas ēkas. Katvaru ezera dūņās apmēram 4000 m² platībā tiks iegremdētas siltuma kolektora caurules 13 500 m garumā. Caurules piepildītas ar ekoloģiski nekaitīgu sertificētu šķīdumu “Ekofritherm - 20”. Sistēmas darbības princips ir šāds: ezera dūņas, kur temperatūra ir mazliet augstāka, kā pašam ūdenim, tiek novietota cauruļvadu sistēma siltuma uztveršanai. No apkārtējās vides ar šķidruma starpniecību tiek saņemta siltumenerģija. Ar elektroenerģijas palīdzību siltummainī iegūtā siltumenerģija tiek pārnesta uz siltumsūkņa kompresora sistēmu. Tajā aukstumaģents uzkarst un siltumu novada apsildes sistēmā, tādējādi nodrošinot ēkas ar siltumu. Tiks pārtraukta esošā katlu mājas darbība, tā samazinot piesārņojumu, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un izdevumus par patērēto siltumenerģiju.

 

Pirms cauruļu iegremdēšanas ūdenslīdēji veikuši ezera gultnes izpēti, noskaidrojot, vai tajā nav koki un kas cits, kas apgrūtinātu cauruļu ievietošanu.

Noslēgumam tuvojas darbi saimniecības ēkā. Ēka nosiltināta, tai nomainīti logi un durvis. Atlicis vien ierīkot siltās grīdas un veikt kosmētisko remontu telpās, kur atradīsies atjaunojamās enerģijas izpētes un informācijas centrs. Tajā plānots veikt ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitātes monitoringu - mērījumus gaisa temperatūrai, elektrības patēriņam, ievadītu mērījumus datu bāzē un reizi nedēļā veikt efektivitātes analīzi, kā arī ietekmes uz vidi izpēti.

Skolas ēkai nosiltināti pamati, demontēta vecā apkures sistēma un uzsākta 4.stāva izbūve. Tajā atradīsies nodarbību un atpūtas telpas. Skolēni internātā dzīvo visu mācību laiku, taču telpas atpūtai un brīvā laika pavadīšanai līdz šim pietrūkušas. Ēka jāsiltina, tai jāmaina logi un durvis.

Zemes siltuma ierīkošana un skolas ēkas siltināšana jāveic līdz 31.augustam. „Darbs līdz augusta beigām būs ļoti saspringts, jo apjoms ir liels, ” kārtējā projekta darba grupas sanāksmē par skolas ēkas siltināšanu un zemes siltuma ierīkošanas darbiem skaidroja būvfirmas „Kubs” projektu vadītājs Haralds Sprukulis. Savukārt projekta vadītāja Dace Romberga uzsvēra: „”Kubs” darbus veic kvalitatīvi. Ceram, ka darba temps būs tāds, lai skolēni netraucēti varētu uzsākt jauno mācību gadu.” Objektu apsekojusi arī projekta pārraudzītāja no Vides ministrijas Ieva Siliņa.

Projekta kopējās izmaksas ir 528 882 Ls, no kuriem 62,65% jeb 331 344 Ls finansē Norvēģijas valdības finanšu instruments, pašvaldība no sava budžeta nodrošina līdzfinansējumu 37,35% apmērā jeb 197 537 Ls.